Attēlos redzams parka jeb īstais vīngliemezis, kas ir viena no apmēram 130 Latvijā sastopamajām gliemežu sugām. Starp citu, pie mums to viduslaikos esot ieveduši mūki, lai dažādotu savu ēdienkarti lielā gavēņa laikā. Ko tik ļautiņi nedabū gatavu, lai apietu pašizdomāto (gavēņa) likumu ar līkumu... Ja lasām Bībeli, gliemezi neatrodam starp radībām, ko Radītājs atzinis par piemērotām cilvēku uzturam, un tāpēc es negrasos apspriest šī mīkstmieša gastronomiskās īpašības. Ar ko gan gliemezis varētu būt ievērojams? Manuprāt, ar pacietību!
Taisnība, starp dzīvajām radībām varētu atrast vēl izcilākus pacietības piemērus, tomēr gliemezis noteikti ir visslavenākais no pacietīgajiem. Kaut, piemēram, šāds gadījums:
“Gliemežu ģimene stāv ceļmalā un grasās doties pāri. Tētis saka, ‘Dēls, esi uzmanīgs! Pēc divām stundām te nāks autobuss!’” [:)]
Lai arī dzīvē netrūkst situāciju, kas no mums prasa ātru un pat savā ziņā agresīvu rīcību, tomēr parasti ar pacietību var sasniegt vairāk. Ja tā padomā – panākumi (kā materiālas, tā arī garīgas dabas) reti kad balstās uz mirkļa varoņdarbiem. Parasti to pamatā ir ilgstošs un pacietīgs darbs. To māca arī Bībele: “Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” (Salamana Pamācības 14:29) “Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” (Salamana Pamācības 16:32)
Galu galā (un mums, grēciniekiem, par lielu laimi) pacietība ir viena no Dievu raksturojošajām īpašībām: “Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.” (Psalmi 103:8)
Un tā ir viena no īpašībām, ko Dieva Svētā Gara klātbūtne veido cilvēkā: “Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22)
(Foto: Māris Debners)
Taisnība, starp dzīvajām radībām varētu atrast vēl izcilākus pacietības piemērus, tomēr gliemezis noteikti ir visslavenākais no pacietīgajiem. Kaut, piemēram, šāds gadījums:
“Gliemežu ģimene stāv ceļmalā un grasās doties pāri. Tētis saka, ‘Dēls, esi uzmanīgs! Pēc divām stundām te nāks autobuss!’” [:)]
Lai arī dzīvē netrūkst situāciju, kas no mums prasa ātru un pat savā ziņā agresīvu rīcību, tomēr parasti ar pacietību var sasniegt vairāk. Ja tā padomā – panākumi (kā materiālas, tā arī garīgas dabas) reti kad balstās uz mirkļa varoņdarbiem. Parasti to pamatā ir ilgstošs un pacietīgs darbs. To māca arī Bībele: “Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” (Salamana Pamācības 14:29) “Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” (Salamana Pamācības 16:32)
Galu galā (un mums, grēciniekiem, par lielu laimi) pacietība ir viena no Dievu raksturojošajām īpašībām: “Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.” (Psalmi 103:8)
Un tā ir viena no īpašībām, ko Dieva Svētā Gara klātbūtne veido cilvēkā: “Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22)
(Foto: Māris Debners)
