Raugoties no cilvēka skatījuma, apaļlapu rasene (attēlā) nav nedz īpaši valdzinoša, nedz arī briesmīga. Tomēr pavisam ko citu jums pastāstītu nedaudzās rasenes apskāvienos pabijušās un brīnumainā kārtā izdzīvojušās mušas.
Iejūtieties uz brīdi kukaiņa ādā (piedodiet, pareizāk sakot - nevis ādā, bet hitīna apvalkā)! “Skat, kāds košs, vilinošs zieds. Nekur šajā pēcpusdienas tveicē vairs nemana rasu, bet te TĀDAS rasas lāses. Būtu grēks laist garām izdevību!”
Bet – ak vai! Tūlīt pēc “piezemēšanās” nabaga mušiņa konstatē, ka (1) tas nemaz nav zieds, bet dziedzermatiņiem klāta lapa, un (2) tā nav ne rasa, ne nektārs, bet kaut kāda šausmīga līme. Uzminiet, kādas varētu būt rasenes gūstā nonākušas mušiņas pēdējās domas (ja vien tā spētu domāt)?
Lūk, ko par raseni stāsta botāniķi (starp citu, apaļlapu rasene ir nominēta par Latvijas gada augu 2007): “Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia) sastopama augstajos jeb sūnu purvos, bet sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīta. Tā ir kukaiņēdājs augs. Nelieli kukaiņi nolaižas uz rasenes lapas un pielīp tai, jo lapu klāj lipīga šķidruma pilieni. Lapa lēnām aizveras un kukainis tiek sagremots.”
Protams, cilvēkiem rasene nekaitē, gluži otrādi, tā mums dod vismaz divus labumus: (1) samazina uzmācīgo dīcēju un asinssūcēju skaitu, un (2) ja vien vēlamies mācīties, rasene sniedz mums vērtīgu mācību. Cik vērtīgu? Tik vērtīgu, cik mūsu dzīvība.
Rasene mums atgādina, ka aiz visskaistākajām un valdzinošākajām lietām var slēpties nāvīgi bīstamas lamatas. Hm, bet kā tad no tām izvairīties? Pilnīgi aplami un muļķīgi būtu bēgt no visa skaistā un valdzinošā. Vienkārši jāliek aiz auss, ka MANA PATIKA nav pietiekami uzticams kritērijs, pēc kura vadīties izdarot dzīvē izvēles.
Bībelē ir rakstīts tā: “Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salamana pamācības 16:25)
Ja reiz mana patika nav drošs kritērijs, kas tad ir drošs? Lasi Bībeli un uzzini!
(Foto: Māris Debners)
Iejūtieties uz brīdi kukaiņa ādā (piedodiet, pareizāk sakot - nevis ādā, bet hitīna apvalkā)! “Skat, kāds košs, vilinošs zieds. Nekur šajā pēcpusdienas tveicē vairs nemana rasu, bet te TĀDAS rasas lāses. Būtu grēks laist garām izdevību!”
Bet – ak vai! Tūlīt pēc “piezemēšanās” nabaga mušiņa konstatē, ka (1) tas nemaz nav zieds, bet dziedzermatiņiem klāta lapa, un (2) tā nav ne rasa, ne nektārs, bet kaut kāda šausmīga līme. Uzminiet, kādas varētu būt rasenes gūstā nonākušas mušiņas pēdējās domas (ja vien tā spētu domāt)?
Lūk, ko par raseni stāsta botāniķi (starp citu, apaļlapu rasene ir nominēta par Latvijas gada augu 2007): “Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia) sastopama augstajos jeb sūnu purvos, bet sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīta. Tā ir kukaiņēdājs augs. Nelieli kukaiņi nolaižas uz rasenes lapas un pielīp tai, jo lapu klāj lipīga šķidruma pilieni. Lapa lēnām aizveras un kukainis tiek sagremots.”
Protams, cilvēkiem rasene nekaitē, gluži otrādi, tā mums dod vismaz divus labumus: (1) samazina uzmācīgo dīcēju un asinssūcēju skaitu, un (2) ja vien vēlamies mācīties, rasene sniedz mums vērtīgu mācību. Cik vērtīgu? Tik vērtīgu, cik mūsu dzīvība.
Rasene mums atgādina, ka aiz visskaistākajām un valdzinošākajām lietām var slēpties nāvīgi bīstamas lamatas. Hm, bet kā tad no tām izvairīties? Pilnīgi aplami un muļķīgi būtu bēgt no visa skaistā un valdzinošā. Vienkārši jāliek aiz auss, ka MANA PATIKA nav pietiekami uzticams kritērijs, pēc kura vadīties izdarot dzīvē izvēles.
Bībelē ir rakstīts tā: “Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salamana pamācības 16:25)
Ja reiz mana patika nav drošs kritērijs, kas tad ir drošs? Lasi Bībeli un uzzini!
(Foto: Māris Debners)
