Interesanti uzzināt, ka pasaulē ir ne tikai dējējvistu un gaļas vistu šķirnes, bet arī dekoratīvās un pat kaujas vistas!
Gana dzirdēti nievājoši teicieni par dumjo vistu, cāļa smadzenēm vai gaiļa lielību. Tomēr jāatzīst, ka šiem mājputniem piemīt arī daža laba izteikti pozitīva, pat dievišķa īpašība.
Šajā sakarā vispirms atmiņā nāk skumjie, bet daiļrunīgie Kristus vārdi: „Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.” (Mateja 23:37)
Tiešām, kaut arī vistu mammas spārni neder lidošanai (ja nu vienīgi tik, lai uzlaistos uz laktas), zem tiem ir gana vietas kuplai bērnu saimei. Tur cālīši ir siltumā un drošībā. Acīmredzot Kristus izmantoja šo līdzību, lai atgādinātu cilvēkiem Dieva ilgas gādāt par savu bērnu (cilvēku vispār un it īpaši savas tautas jeb draudzes) labklājību un drošību, tos aizsargājot, sasildot un audzinot. Diemžēl Viņam bija jāatzīst – „bet jūs negribējāt...” Savādi, bet izskatās, ka cālis reizēm ir prātīgāks par cilvēku. Cerams, ka ne par tevi? Kaut Dievs mums šajā ziņā dotu vismaz tik daudz prāta, cik cālim!
Daži vārdi jāsaka arī par cāļu tēvu, gaili. Jāatzīst, gaiļa personība ir pat ļoti pretrunīga, un visspilgtāk tas izpaužas viņa „ģimenes dzīvē.” Pirmkārt, gailis ir izteikts daudzsievības piekritējs. Te nu gan tūlīt jākonstatē, ka tas, kas der putnam, neder cilvēkam. Pasaulē joprojām ir daudz tautu un kultūru, kurās daudzsievība tiek uzskatīta par normālu un pat apsveicamu lietu, tomēr kā likums šīs tautas nepieder pie tām, kas guvušas augstākos panākumus un labklājību. Šis fakts runā pats par sevi.
Kaut arī dažiem no Bībeles relatīvi pozitīvajiem varoņiem sievu bija vairāk nekā gailim, nekur nav teikts, ka Dievs šo faktu būtu vērtējis kā labu, gluži pretēji, Bībele kā normālo, ideālo laulības modeli norāda viena vīra un vienas sievas savienību, piemēram, „Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram...” (1. Timotejam 3:2) Galu galā tas atbilst Radītāja sākotnējam plānam: „Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti, un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.” (Marka 10:6-8) Protams, uz gaili tas neattiecas.
Atgriežoties pie gaiļa, atceros pāris novērojumus lauku sētā. Reiz redzēju, kā sekstainais ģimenes galva, pamanījis vanaga tuvošanos, vispirms skaļā balsī brīdināja savu saimi no draudošajām briesmām, bet pēc tam pat lēca gaisā plēsējam pretī. Tas izskatījās smieklīgi, bet gaiļa drosme un gādīgā pašaizliedzība bija neapšaubāma. Reizēm var redzēt, kā gailis, atradis ko ēdamu, vispirms aicina uz mielastu sievas un bērnus. Nu, ko, īsts kristieša piemērs! Jo, „ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8)
Protams, protams, neidealizēsim gaili, jo dažreiz tas rīkojas gluži pretēji – briesmu brīdī pirmais bēg un, atradis ko ēdamu, sievas padzen tālāk, lai pašam nepietrūkst knābājamā. Izskatās, ka šis, iespējams, slavenākais no putniem, var kalpot par ilustrāciju gan tam, kā ir pareizi un kā vajag, gan arī tam, kā ir aplami un kā nevajag.
